Ģeogrāfiskā karte - Zalcburga (Salzburg Stadt)

Zalcburga (de) ir pilsēta un Zalcburgas federālās zemes galvaspilsēta Austrijas ziemeļdaļā un Alpu kalnu ziemeļu nogāzē. Tajā dzīvo ap 150 tūkstoši iedzīvotāju (2006). Pilsēta atrodas pie Zalcahas upes. Zalcburga ir viens no ievērojamākiem Austrijas un Eiropas kultūras centriem — 1997. gadā Zalcburgas baroka stilā veidotajai vecpilsētai tika piešķirts UNESCO pasaules kultūras mantojuma statuss. Zalcburgā piedzimis arī komponists Volfgangs Amadejs Mocarts. Zalcburga pazīstama arī ar mūziklu Mūzikas skaņas.

Arī mūsdienās Zalcburgā tiek rīkoti mūzikas un teātra pasākumi. Viens no krāšņākajiem un apmeklētākajiem ir ikgadējais Zalcburgas mūzikas festivāls, kur skan galvenokārt Mocarta mūzika.

Viens no galvenajiem pilsētas ienākumu avotiem ir tūrisms, taču ievērojama nozīme ir arī rūpniecībai — metālapstrādei, ķīmiskajai un tekstilrūpniecībai.

Sena neolīta apmetne arheoloģiskos izrakumos tika atrasta Zalcburgas nomalē. Vēlāk šo apmetni ieņēmuši un sākuši apdzīvot ilirieši, kuri devuši tai sākotnējo vēsturisko nosaukumu - Juvavum, kas tulkojumā nozīmē - debesu Dieva miteklis vai sēdeklis. Taču arī ilirieši nav bijuši ilgstoši Juvavum saimnieki - drīz to vietu ieņēmuši ķelti, bet vēl vēlāk arī romieši, kuri tai piešķīra municipa statusu. Romas periodā no Romas pilsētas līdz pat Zalcburgai tika uzbūvēts ceļš un pilsēta sāka attīstīties kā tirdzniecības centrs. Vietējie Zalcburgas pilsētas un tuvējās apkaimes iedzīvotāji - iliriešu un ķeltu pēcteči, tika pakāpeniski pievērsti kristīgai ticībai sākot no 7.gs. beigām un 8.gs. laikā. Taču straujš kultūras dzīves uzplaukums Zalcburgā aizsākās pēc Zalcburgas universitātes nodibināšanas 1622. gadā.

Zalcburgas cietoksnis (Hohensalzburg) tika uzbūvēts 1077.g., bet 1500.g tas tika pārbūvēts, iegūstot tā mūsdienu apveidu. Septiņpadsmitajā gadsimtā cietoksnis tika būtiski nostiprināts militārā ziņā, bet 1861.g. tas kā fortificēts objekts pārstāja funkcionēt, kļūstot par liecību aizgājušo gadsimtu notikumiem.